🕰️ RĪGAS STĀSTI #05 — DĀRZS, KURU UZDĀVINĀJA RĪGAI 🌳
Šodien Vērmanes dārzs ir tik ierasta Rīgas centra daļa, ka grūti iedomāties laiku, kad šīs zaļās vietas vēl nebija.
Taču tā rašanās stāsts sākas pirms vairāk nekā 200 gadiem — ar pilsētas pārmaiņām, rīdzinieku ziedojumiem un vienas sievietes vārdu, kas parkam palicis līdz pat mūsdienām.
🔥 Stāsta priekšvēsture meklējama 1812. gadā.
Napoleona karu laikā, baidoties no iespējamā Francijas armijas uzbrukuma, tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Pēc postošajiem notikumiem radās doma atbrīvotajās teritorijās veidot jaunus apstādījumus un publiskus dārzus. Šim nolūkam pilsētnieki tika aicināti ziedot līdzekļus.
🌿 Viena no cilvēkiem, kas atsaucās aicinājumam, bija Anna Ģertrūde Vērmane.
Rīgas pašvaldības vēstures materiālos norādīts, ka viņa ziedoja 10 000 rubļu eksotisku koku un krūmu stādīšanai. Jaunajam parkam tika ierādīts tolaik pārpurvots zemesgabals aiz pilsētas vaļņiem.
Un tā 1817. gada 8. jūnijā apstādījumi tika atvērti publikai.
Sākumā tie aizņēma tikai aptuveni 0,8 hektārus. Salīdzinājumam — vēlāk dārzs tika ievērojami paplašināts un kļuva par to plašo zaļo teritoriju, kuru pazīstam šodien.
💰 Taču Vērmanes ieguldījums nebeidzās ar sākotnējo ziedojumu.
Viņa pilsētai nodeva arī vērtspapīrus 2000 sudraba rubļu vērtībā, kuru procentus bija paredzēts izmantot parka uzturēšanai un labiekārtošanai. Vēlāk viņas iesākto darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmanis.
Tieši Annas Ģertrūdes Vērmanes ieguldījuma dēļ dārzs ieguva Vērmanes vārdu, un viņai par godu parkā tika uzstādīts piemiņas obelisks.
🌳 Un pats galvenais — tas bija dārzs cilvēkiem.
Vēsturiskajos materiālos par Vērmanes dārzu minēts īpašs nosacījums: teritoriju nedrīkstēja sadalīt un pārdot privātpersonām, un pilsētniekiem nedrīkstēja liegt iespēju tajā atpūsties.
Tāpēc doma par publisku dārzu nebija tikai skaists nosaukums.
Tā bija daļa no pašas vietas būtības.
🏞️ Dārzs turpināja augt kopā ar Rīgu.
Kad 19. gadsimta vidū sāka nojaukt vecos Rīgas nocietinājumus, Vērmanes dārzs tika paplašināts. 1857. gadā tā teritorija sasniedza gandrīz sešus hektārus.
gadā dārzu pārveidoja ievērojamais Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts, bet 1923. gadā — ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks.
💧 Parkā savulaik bija arī kas tāds, ko šodien diez vai uzreiz saistītu ar pilsētas dārzu.
1834. gadā šeit ierīkoja Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības minerālūdeņu tirgotavu. Savukārt 1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta projekta tai uzcēla atsevišķu paviljonu.
Un pats interesantākais — šis paviljons ir saglabājies līdz mūsdienām.
🎶 Vērmanes dārzs jau sen nav tikai koki, puķes un soliņi.
Tas vairāk nekā divus gadsimtus bijis saistīts ar Rīgas sabiedrisko un kultūras dzīvi. Parkā darbojušās estrādes, notikuši pasākumi, bet dažādos laikos tā teritorijā atradušās arī izklaides un sabiedriskās vietas. Rīgas pašvaldība Vērmanes dārzu šodien raksturo kā otro vecāko sabiedrisko parku Rīgā.
Un varbūt tieši tas šajā stāstā ir pats skaistākais.
Pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem kāds palīdzēja radīt vietu, kurā varētu atpūsties rīdzinieki.
Mainījās valsts varas. Mainījās Rīga. Mainījās pats parks.
Bet cilvēki joprojām nāk šeit pastaigāties, satikties, sēdēt zem kokiem un vienkārši uz brīdi apstāties pilsētas centrā.
🌳 Vieta savu sākotnējo uzdevumu pilda vēl šodien.
📍 Vērmanes dārzs, Rīga
💬 Vai zināji, kam Vērmanes dārzs ir parādā savu nosaukumu un kā tas radās?
#RīgasStāsti #CityRiga #Rīga #VērmanesDārzs #RīgasVēsture #MūsuRīga
