🕰️ RĪGAS STĀSTI #07 — NAMU NODEDZINĀJA. VIŅŠ UZCĒLA JAUNU.

Šodien kultūras pils “Ziemeļblāzma” ir viena no ievērojamākajām Vecmīlgrāvja ēkām. Balta fasāde, plašs parks, kultūras pasākumi un skats pār Rīgu.

Taču aiz šīs ēkas slēpjas stāsts par cilvēku, kurš pēc sava kultūras nama iznīcināšanas nevis atteicās no ieceres, bet nolēma uzbūvēt nākamo tā, lai uguns to vairs nespētu iznīcināt.

Šis cilvēks bija Augusts Dombrovskis.

🌲 Viss sākās Vecmīlgrāvī
19 gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Vecmīlgrāvis bija strauji augošs strādnieku rajons. Šeit savu uzņēmējdarbību attīstīja kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis.

Taču viņa intereses neaprobežojās tikai ar uzņēmējdarbību.

Dombrovskis ieguldīja līdzekļus izglītībā un kultūrā, atbalstīja vietējos iedzīvotājus un bija viens no cilvēkiem, kas centās Vecmīlgrāvī radīt vidi, kur strādniekiem un viņu ģimenēm būtu pieejama izglītība un kultūras dzīve.

1902. gadā tika izveidota organizācija, kas vēlāk kļuva par Bezalkohola biedrību “Ziemeļblāzma”.

Ideja bija skaidra — piedāvāt cilvēkiem alternatīvu krogiem un alkohola lietošanai, veidojot vietu kultūrai, izglītībai un kopīgai atpūtai.

🏠 1904. gadā parādījās pirmā “Ziemeļblāzma”

1904. gada 15. augustā tika atklāts pirmais biedrības nams.

Tajā darbojās teātris un koris, tika organizēti priekšlasījumi, sarīkojumi un citi sabiedriski pasākumi.

Īpašu popularitāti ieguva arī jautājumu un atbilžu vakari — apmeklētāji iesniedza jautājumus, uz kuriem tika meklētas un sniegtas atbildes.

“Ziemeļblāzma” pamazām kļuva par vietu, kur cilvēki ne tikai izklaidējās, bet arī mācījās, diskutēja un satikās.

Taču pirmais nams pastāvēja pavisam neilgi.

🔥 1906. gada 21. janvāris
1905 gada revolūcijas notikumu un tiem sekojošo represiju laikā “Ziemeļblāzmas” namu piemeklēja traģisks liktenis.

1906. gada 21. janvārī soda ekspedīcija ēku nodedzināja.

Pirmais “Ziemeļblāzmas” nams bija iznīcināts.

Varēja šķist, ka ar to stāsts ir beidzies.

Taču Dombrovskim bija cits plāns.

🧱 Ja reiz koka namu var nodedzināt — jāceļ tāds, kuru nevar

1910. gada 17. martā Augusts Dombrovskis paziņoja par ieceri celt jaunu biedrības namu.

Un šoreiz būvniecībā bija paredzēts izmantot materiālu, kas ievērojami samazinātu ugunsgrēka risku — dzelzsbetonu.

Jaunās “Ziemeļblāzmas” celtniecība norisinājās no 1910. līdz 1913. gadam. Kultūras pils oficiālajā vēsturē ēka tiek raksturota kā pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.

Interesanti, ka precīzs ēkas projekta autors nav droši zināms.

“Ziemeļblāzmas” vēstures materiālos norādīts, ka viena no ticamākajām versijām ir — sākotnējās skices un metus varētu būt izstrādājis pats Augusts Dombrovskis.

Viņš nebija profesionāls arhitekts.

Taču viņam bija ļoti konkrēts priekšstats par to, kādam jābūt jaunajam namam.

🎻 1913. gada 1. septembrī “Ziemeļblāzma” atgriezās

Pēc aptuveni trīs gadus ilgas būvniecības jaunais nams bija gatavs.

1913. gada 1. septembrī notika tā svinīgā atklāšana.

Un šajā dienā Dombrovskis nebija tikai cilvēks, kurš finansējis ēkas tapšanu.

Viņš pats piedalījās atklāšanas koncertā, spēlējot vijoli. Koncerta muzikālā daļa sākās ar Jāzepa Vītola kantāti “Ziemeļblāzma”.

No nodedzināta biedrības nama bija izaugusi monumentāla kultūras ēka.

Taču ar to stāsts vēl nebeidzas.

📚 “Ziemeļblāzma” palīdzēja nosargāt arī daļu Latvijas kultūras mantojuma

Sākoties Pirmajam pasaules karam, ēkai tika uzticēta vēl kāda ļoti īpaša vērtība.

“Ziemeļblāzmas” pagrabā tika paslēpts Krišjāņa Barona Dainu skapis.

Tas pats Dainu skapis, kurā tika sistematizētas latviešu tautasdziesmas un kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma liecībām.

Tādējādi ēka, kas pati bija radusies pēc iznīcināšanas, kara laikā kļuva arī par patvērumu citai Latvijas kultūras vērtībai.

🎭 Teātris, koris, kino un zaļumballes

Turpmākajos gados “Ziemeļblāzma” kļuva par nozīmīgu kultūras un sabiedriskās dzīves centru.

Šeit darbojās teātris, koris un kino, notika koncerti, priekšlasījumi, bērnu svētki, dārza svētki un zaļumballes.

Dombrovska iecere bija kļuvusi par kaut ko daudz lielāku par vienu ēku.

Tā bija vesela kultūras vide Vecmīlgrāvī.

Un pats Dombrovskis savas dzīves laikā īstenoja arī citus projektus — viņa darbība saistīta ar bērnu izglītību, skolu un Burtnieku namu, kurā uzturējās un strādāja latviešu kultūras darbinieki.

🏛️ Vairāk nekā gadsimtu vēlāk…

Pirmais “Ziemeļblāzmas” nams vairs nepastāv.

To iznīcināja 1906. gada uguns.

Taču Dombrovska atbilde uz šo notikumu joprojām stāv Vecmīlgrāvī.

1913. gadā atklātā “Ziemeļblāzma” ir pārdzīvojusi karus, varas maiņas un vairāk nekā simt gadus ilgu Rīgas vēsturi.

Un varbūt tieši tāpēc šīs ēkas stāsts ir īpašs.

Tas nav tikai stāsts par arhitektūru.

Tas ir stāsts par cilvēku, kuram iznīcināja viņa radīto vietu, bet kurš atbildēja nevis ar atkāpšanos, bet ar jaunu būvniecību.

🔥 Namu nodedzināja.

🏛️ Viņš uzcēla jaunu.

Un šoreiz — tādu, kas stāv vēl šodien.

📍 Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga

💬 Vai zināji, kāpēc jaunās “Ziemeļblāzmas” celtniecībā tik nozīmīga loma bija tieši dzelzsbetonam?

#RīgasStāsti #CityRiga #Rīga #Ziemeļblāzma #Vecmīlgrāvis #AugustsDombrovskis #RīgasVēsture #LatvijasVēsture #MūsuRīga