🕰️ RĪGAS STĀSTI #08 — TORŅI, KUROS GLABĀJA GĀZI
Braucot pa Matīsa ielu, aiz kokiem un citām ēkām var pamanīt neparastus apaļus ķieģeļu torņus. No pirmā acu uzmetiena tie var atgādināt industriālu cietoksni vai kādu senas rūpnīcas daļu.
Taču šo ēku sākotnējais uzdevums bija pavisam konkrēts.
🔥 Šajos torņos glabāja Rīgas pilsētas gāzi.
Un vēl interesantāk — milzīgais gāzes rezervuārs atradās torņa iekšpusē un kustējās uz augšu un leju atkarībā no tajā esošā gāzes daudzuma.
Tas ir stāsts par laiku, kad Rīga vakaros pirmo reizi sāka iemirdzēties gāzes lukturu gaismā.
🔥 1862. gads — Rīgā ienāk gāze
19 gadsimta vidū Rīga strauji mainījās. Pilsēta auga, attīstījās rūpniecība, tika nojaukti vecie nocietinājumi un veidojās jauni bulvāri.
Mainījās arī pilsētas apgaismojums.
1862. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas gāzes fabrika. Tika izbūvēti aptuveni 28,5 kilometri gāzesvadu, bet pilsētā uzstādīja 678 gāzes laternas.
Mūsdienās, kad pietiek nospiest slēdzi, lai iela vai māja būtu apgaismota, grūti iedomāties, cik nozīmīgas bija šīs pārmaiņas.
Rīgas vakari burtiski kļuva gaišāki.
🏭 Pilsētai vajadzēja arvien vairāk gāzes
Rīga turpināja augt, un ar pirmās gāzes fabrikas jaudu drīz vairs nepietika.
Tāpēc teritorijā starp Matīsa, Vagonu un Bruņinieku ielu tika izveidots jauns gāzes ražošanas komplekss.
1875. gadā sāka darboties Rīgas otrā gāzes fabrika.
Šeit atradās ne tikai ražošanas ēkas un skursteņi.
Bija nepieciešama vieta, kur saražoto gāzi uzkrāt.
Un tieši tā radās iespaidīgie Rīgas gāzes torņi.
🧱 Kāpēc gāzei vajadzēja milzīgu ķieģeļu torni?
No ārpuses mēs redzam monumentālu apaļu ķieģeļu ēku.
Taču pats tornis nebija vienkārši milzīga tukša tvertne, kurā iepildīja gāzi.
Tā iekšpusē atradās metāla gāzes rezervuārs jeb gāzes zvans.
Konstrukcija darbojās ļoti interesanti.
Rezervuāra apakšējā daļa atradās ūdens baseinā. Ūdens nodrošināja nepieciešamo hermētiskumu, bet pats metāla rezervuārs varēja kustēties.
Kad tajā ieplūda vairāk gāzes, konstrukcija pacēlās augstāk.
Kad gāzi patērēja — tā nolaidās.
Tātad torņa iekšpusē atradās milzīga kustīga tehniska konstrukcija.
❄️ Bet kāpēc apkārt vajadzēja ķieģeļu sienas?
Šeit savu lomu spēlēja arī Rīgas klimats.
Atklāti gāzes rezervuāri bija sastopami daudzās Eiropas pilsētās, taču mūsu ziemas šādai sistēmai radīja papildu problēmas.
Ūdens, kas bija nepieciešams gāzes rezervuāra darbībai, nedrīkstēja sasalt.
Tādēļ rezervuāru apņēma ar pamatīgu ķieģeļu ēku, kas palīdzēja pasargāt tehnisko sistēmu no Latvijas ziemas apstākļiem.
Tāpēc šie torņi ieguva tik neparastu un monumentālu izskatu.
Tas nebija tikai arhitekta untums.
Forma bija cieši saistīta ar tehnoloģiju, kas atradās ēkas iekšpusē.
🏗️ Rīgā bija seši šādi torņi
Attīstoties pilsētas gāzes apgādei, ar vienu rezervuāru nepietika.
Kopumā Rīgas gāzes saimniecības vajadzībām dažādos laikos tika uzbūvēti seši gāzes rezervuāri.
Tomēr lielākā daļa no tiem līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Šodien Matīsa ielā varam redzēt tikai divus.
Viens celts 1882. gadā, otrs — 1901. gadā.
📍 Matīsa iela 106 un 108.
Abi vēsturiskie gāzes torņi ir iekļauti aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.
💡 Bet tad Rīgā parādījās elektrība…
19 gadsimtā gāzes apgaismojums bija modernās pilsētas simbols.
Taču tehnoloģijas attīstījās ļoti ātri.
Rīgā sāka izplatīties elektriskais apgaismojums, un gāzes laternu agrākā nozīme pakāpeniski samazinājās.
Tas, kas savulaik bija viens no modernākajiem pilsētas infrastruktūras risinājumiem, ar laiku kļuva par industriālās vēstures daļu.
Taču divi milzīgie torņi palika.
🏛️ Šodien mēs redzam ēku. Toreiz cilvēki redzēja tehnoloģiju.
Tieši tas šajā vietā ir visinteresantākais.
Mūsdienās mēs skatāmies uz skaistu, neparastu ķieģeļu arhitektūru.
19 gadsimta rīdziniekam tas bija pavisam kas cits.
Tas bija redzams apliecinājums tam, ka pilsēta modernizējas.
Zem Rīgas ielām stiepās kilometriem gari gāzesvadi. Vakaros iedegās simtiem gāzes lukturu. Bet Matīsa ielas pusē milzīgos rezervuāros atradās gāze, kas palīdzēja pilsētai izgaismot tumsu.
Un pats iespaidīgākais —
rezervuārs torņa iekšpusē nebija nekustīgs.
Tas cēlās un kritās.
Jo vairāk tajā bija gāzes, jo augstāk tas pacēlās.
🔥 1862 — Rīgā sākas pilsētas gāzes apgāde.
🏭 1875 — darbu sāk otrā Rīgas gāzes fabrika.
🧱 6 — tik gāzes rezervuāru savulaik tika uzbūvēti Rīgā.
🏛️ 2 — tik vēsturisko gāzes torņu saglabājušies līdz mūsu dienām.
📅 1882 un 1901 — saglabājušos Matīsa ielas torņu celtniecības gadi.
📍 Matīsa iela 106–108, Rīga
💬 Vai tu iepriekš zināji, kam patiesībā bija paredzēti šie neparastie apaļie torņi?
#RīgasStāsti #CityRiga #Rīga #RīgasVēsture #MatīsaIela #RīgasGāzesTorņi #IndustriālaisMantojums #RīgasArhitektūra #MūsuRīga
