🕰️ RĪGAS STĀSTI #10 — 400 GADU RĪGAS SARGS
Rīgas nomalē, gandrīz pie pašas Daugavas ietekas jūrā, aiz vaļņiem un kokiem atrodas vieta, kuras vēsture ir daudz iespaidīgāka, nekā varētu šķist, ieraugot to šodien.
Daugavgrīvas cietoksnis.
Te vairāk nekā četrus gadsimtus krustojušās dažādu valstu armijas un intereses. Te sargāja ceļu uz Rīgu. Te atradās lielgabali, kazarmas, pulvera pagrabi un noliktavas. Te karoja zviedri, poļi, sakši un Krievijas impērijas karaspēks.
Un 1919. gadā šī vieta kļuva par vienu no nozīmīgajiem punktiem Latvijas armijas cīņā par Rīgu.
🌊 Viss sākās ar pašu Daugavu
16 gadsimtā Daugavas ieteka izskatījās citādi nekā šodien.
1567. gadā Daugava mainīja savu gultni, un izveidojās jauna ieteka tagadējā vietā. Līdz ar to agrākās nocietinātās vietas nozīme samazinājās, bet jaunā Daugavas grīva kļuva stratēģiski ārkārtīgi svarīga.
Kas kontrolēja Daugavas grīvu, tas varēja kontrolēt arī kuģu ceļu uz Rīgu.
Un 17. gadsimta sākumā te sākās militārā būvniecība.
⚔️ 1608. gads — top pirmā skansts
Poļu–zviedru kara laikā 1608. gadā zviedru karaspēks grāfa Joahima Frīdriha fon Mansfelda vadībā pie jaunās Daugavas grīvas ierīkoja karaspēka nometni un uzcēla nelielu četrstūra skansti.
Tā ieguva nosaukumu Neumünde — “Jaunā grīva”.
Sākumā tas vēl nebija milzīgais nocietinājumu komplekss, kura paliekas redzam šodien.
Taču vieta bija izvēlēta ļoti precīzi.
No šejienes varēja aizsargāt ieeju Daugavā.
👑 1624. gadā ierodas Zviedrijas karalis
Turpmākajos gados par nocietinājumu cīnījās poļi un zviedri.
Pēc tam, kad kontroli nostiprināja zviedru karaspēks, 1624. gadā Daugavgrīvas cietoksni apmeklēja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.
Viņš pavēlēja nocietinājumu atjaunot.
Ar to sākās ilgstoša Daugavgrīvas militārās infrastruktūras attīstība.
17. gadsimtā šeit notika vairākas lielas pārbūves.
Rezultātā nelielā skansts pārvērtās par iespaidīgu sešu bastionu cietoksni. Tajā atradās kazarmas, pulvera pagrabi, mūrēti kazemāti, noliktavas un pat baznīca.
Daugavgrīva kļuva ne tikai par Rīgas aizsardzības punktu, bet arī par nozīmīgu militārās loģistikas centru.
💥 1700. gads — sākas Lielais Ziemeļu karš
Cietokšņa stratēģiskā nozīme īpaši spilgti izpaudās Lielā Ziemeļu kara laikā.
1700. gada martā, pēc divu dienu kaujām, zviedru garnizons bija spiests kapitulēt sakšu karaspēka militārā pārspēka priekšā.
Taču zviedri Daugavgrīvu neatdeva uz ilgu laiku.
Pēc aptuveni pusotra gada un divus mēnešus ilga aplenkuma ar intensīvu artilērijas apšaudi 1701. gada 11. decembrī zviedru karaspēks cietoksni atguva.
Tas labi parāda, cik nozīmīga bija šī vieta.
Par Daugavgrīvu bija vērts cīnīties atkal un atkal.
1710. gads — vēl viena varas maiņa
1709 gada novembrī Krievijas karaspēks sāka Rīgas un Daugavgrīvas aplenkumu.
1710. gada 19. augustā Daugavgrīvas zviedru garnizons kapitulēja.
Neilgi pēc tam cietoksni apmeklēja Krievijas cars Pēteris I, kurš pavēlēja sākt nocietinājumu atjaunošanu.
Atkal mainījās karogi un armijas.
Bet cietoksnis palika.
🚂 Militāra pilsētiņa pie Rīgas
Turpmākajos gadsimtos Daugavgrīvas cietoksnis turpināja attīstīties.
1852. gadā šeit ierīkoja telegrāfa līniju.
Krimas kara laikā cietokšņa apkārtni vairākkārt apšaudīja Lielbritānijas kara flote.
1873. gadā Daugavgrīvas apkārtni ar Rīgu savienoja dzelzceļš.
Ap nocietinājumu auga arī pati Daugavgrīva.
Vēsturnieki pieļauj, ka apdzīvotās vietas pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā, kad cietokšņa pārbūvē strādāja amatnieki un apkārtnē apmetās garnizona karavīru ģimenes.
Tātad cietoksnis ietekmēja ne tikai Rīgas militāro vēsturi.
Ap to faktiski veidojās arī vesela apkaime.
🇱🇻 1919. gada 15. oktobris
Vairāk nekā 300 gadus pēc pirmās zviedru skansts uzcelšanas Daugavgrīva atkal kļuva par ļoti nozīmīgu kaujas vietu.
Šoreiz — Latvijas Neatkarības kara laikā.
1919 gada oktobrī notika smagas cīņas par Rīgu pret Rietumu brīvprātīgo armiju.
15. oktobrī Latvijas armija kopā ar sabiedroto kara flotes atbalstu veica desanta operāciju Daugavgrīvā. Sabiedroto karakuģi atklāja artilērijas uguni, bet Latvijas armijas vienības pārcēlās uz Daugavas kreiso krastu.
Dažu stundu laikā tika atbrīvota Daugavgrīva un Bolderāja.
Līdz vakaram Latvijas armijas kontrolētais placdarms Daugavas kreisajā krastā sasniedza aptuveni 14 km².
Šī operācija palīdzēja Latvijas armijai pārņemt stratēģisko iniciatīvu cīņās pret Rietumu brīvprātīgo armiju un radīja priekšnoteikumus turpmākajai Pārdaugavas atbrīvošanai.
No 1920. gada Daugavgrīvas cietoksnī jau bāzējās Latvijas armijas artilērija.
🧱 Un tas viss joprojām ir Rīgā
Šodien, ejot cauri vecajiem vārtiem un gar ķieģeļu kazemātiem, ir viegli aizmirst, cik daudz šī vieta ir pieredzējusi.
Taču tie nav kino dekorāciju mūri.
Daugavgrīvas cietoksnis ir nozīmīgākais un vislabāk saglabātais 17. gadsimta militārās celtniecības piemineklis Latvijā, norāda Nacionālā enciklopēdija.
Vairāk nekā četru gadsimtu laikā te mainījušās valstis, valdnieki un armijas.
Bet vietas uzdevums ilgu laiku palika viens:
sargāt Daugavas grīvu un ceļu uz Rīgu.
⚔️ 1608 — zviedri uzceļ pirmo skansti.
👑 1624 — cietoksni apmeklē Gustavs II Ādolfs.
🏰 17. gs. — izveidojas spēcīgs sešu bastionu nocietinājums.
💥 1710 — pēc aplenkuma kapitulē zviedru garnizons.
🇱🇻 1919 — Latvijas armijas desanta operācija palīdz atgūt Daugavgrīvu un Bolderāju.
📍 Daugavgrīvas cietoksnis, Birzes iela 2, Rīga
💬 Vai zināji, ka tepat Rīgā saglabājies cietoksnis, kura militārā vēsture sākās jau 1608. gadā?
#RīgasStāsti #CityRiga #Rīga #Daugavgrīva #DaugavgrīvasCietoksnis #RīgasVēsture #LatvijasVēsture #Bolderāja #RīgasApkaimes #MūsuRīga
