šŸ‡±šŸ‡» LATVIJAS GADSIMTA CILVĒKI
šŸ“– KriÅ”jānis Barons (1835ā€“1923)
Cilvēks, kurÅ” palÄ«dzēja saglabāt latvieÅ”u tautas balsi nākamajām paaudzēm
Ir cilvēki, kuru paveiktais nav izmērāms tikai vienā grāmatā, vienā amatā vai vienā dzÄ«ves posmā. KriÅ”jāņa Barona mūža darbs kļuva par vienu no latvieÅ”u kultÅ«ras pamatiem.
ViņŔ dzimis 1835. gada 31. oktobrÄ« Struteles muižā. Barons bija folklorists, publicists, rakstnieks, pedagogs un viens no jaunlatvieÅ”u kustÄ«bas dalÄ«bniekiem. Taču Latvijas kultÅ«ras vēsturē viņŔ visvairāk pazÄ«stams ar vārdu Dainu tēvs. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
šŸŽ¶ Mūža darbs ā€” ā€œLatvju dainasā€
KriÅ”jānis Barons desmitiem gadu apkopoja, sistematizēja un sagatavoja publicÄ“Å”anai latvieÅ”u tautasdziesmas.
Rezultāts bija monumentālais izdevums ā€œLatvju dainasā€ ā€” seÅ”i sējumi, kas izdoti no 1894. lÄ«dz 1915. gadam un kuros publicēti 217 996 tautasdziesmu teksti. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
Tas nebija vienkārÅ”i milzÄ«gs dziesmu krājums. Barons izveidoja sistēmu, kurā tautasdziesmas tika sakārtotas atbilstoÅ”i cilvēka dzÄ«ves ritumam, darbam, svētkiem, Ä£imenes dzÄ«vei, sabiedriskajām attiecÄ«bām un citām latvieÅ”u tradicionālās kultÅ«ras jomām. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
šŸ—„ļø Slavenais Dainu skapis
Lai orientētos milzÄ«gajā materiālu daudzumā, Barons 1880. gadā pats izstrādāja Ä«paÅ”a skapja projektu. Tajā tika glabātas nelielas lapiņas ar pierakstÄ«tajām tautasdziesmām.
MÅ«sdienās digitalizētas 268 815 Dainu skapja lapiņas. KopÅ” 2001. gada Dainu skapis ir iekļauts UNESCO programmas ā€œPasaules atmiņaā€ starptautiskajā reÄ£istrā. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
šŸŒ Taču Barons nebija tikai folklorists.
ViņŔ studēja matemātiku un astronomiju Tērbatas Universitātē, rakstÄ«ja par astronomiju, fiziku, Ä·Ä«miju, Ä£eogrāfiju, zooloÄ£iju, tehniku un citām zinātnēm. ViņŔ bija arÄ« viens no ā€œPēterburgas Avīžuā€ galvenajiem veidotājiem un faktiskais laikraksta redaktors. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
šŸ“– Interesants fakts: 1859. gada vasarā Barons piecu nedēļu laikā kājām nogāja ceļu no Tērbatas lÄ«dz Dundagai, pa ceļam apciemojot draugus un paziņas un veicot pētniecisku darbu. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
šŸ  1893. gadā pēc aptuveni 30 gadiem ārpus Latvijas Barons atgriezās dzimtenē. DzÄ«ves pēdējos gados viņŔ turpināja strādāt pie tautasdziesmu sakārtoÅ”anas un savām atmiņām.
KriÅ”jānis Barons nomira 1923. gada 8. martā RÄ«gā, 87 gadu vecumā. Viņa bēres izvērtās par plaÅ”u tautas manifestāciju. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“Šøя
šŸ‡±šŸ‡» KriÅ”jānis Barons neuzrakstÄ«ja latvieÅ”u tautasdziesmas. ViņŔ izdarÄ«ja kaut ko tikpat nozÄ«mÄ«gu ā€” palÄ«dzēja tās saglabāt.
Vārdus, kurus gadsimtiem bija nodevuÅ”i no paaudzes paaudzē, viņŔ sakārtoja tā, lai tos varētu lasÄ«t arÄ« mēs.
Un tāpēc Dainu tēva mantojums joprojām dzīvo.
LasÄ«t tālāk ā†’
šŸ“ø Foto ieteikums: Å”eit es noteikti ņemtu autentisku KriÅ”jāņa Barona portretu cienÄ«jamā vecumā ā€” ar viņa raksturÄ«go garo balto bārdu. Vēl spēcÄ«gāks variants bÅ«tu Barons + Ä«stā Dainu skapja fragments. Nekādas Ä£enerētas vēsturiskas ainas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas datos ir identificēti KriÅ”jāņa Barona arhÄ«va materiāli. Rainis un Aspazija
Noformējumā turpinām mÅ«su sēriju: LATVIJAS GADSIMTA CILVĒKI / KRIÅ JĀNIS BARONS / 1835ā€“1923 / CityRiga.lv, saglabājot Ä«sto portretu kā galveno vizuālu.
#LatvijasGadsimtaCilvēki #KriÅ”jānisBarons #DainuTēvs #LatvjuDainas #LatvijasVēsture #LatvijasKultÅ«ra #Latvija #CityRiga

Skatīt oriģinālo publikāciju Facebook

Post Views: 20
cityrigaDainuTēvsKriÅ”jānisBaronslatvijaLatvijasGadsimtaCilvēkiLatvijasKultÅ«raLatvijasVēstureLatvjuDainas
CR
RAKSTU SAGATAVOJAcityrigalv

CityRiga.lv ā€” no mÅ«su pilsētas dzÄ«ves.