🦔 EZIS UN ZAĶIS
Latviešu pasakas | Nr. 1
Latviešu tautas pasaka — pārstāstījums
Reiz kādā mežmalā dzīvoja divi eži. Viņi bija brāļi un labi zināja, ka mežā netrūkst dzīvnieku, kuri lepojas ar savu spēku, veiklību un ātrumu.
Īpaši lielīgs bija zaķis. Viņš mēdza stāstīt, ka neviens mežā nespējot skriet tik ātri kā viņš.
Kādu dienu abi eži nolēma zaķim iemācīt kādu mācību.
Mežmalā atradās garš un dziļš grāvis. Brāļi vienojās, ka viens nostāsies vienā grāvja galā, bet otrs paslēpsies otrā.
Kad zaķis nāca garām, pirmais ezis viņu uzrunāja:
— Klausies, zaķi! Tu vienmēr lielies ar savu ātrumu. Bet varbūt es varētu tevi noskriet?
Zaķis pārsteigumā gandrīz vai iesmējās.
— Tu? Mani? Ar savām īsajām kājiņām? Tas gan būtu brīnums!
Taču ezis neapjuka.
— Tad sacentīsimies! Ja tu uzvarēsi, varēsi izraut no mana kažoka desmit adatas. Bet, ja uzvarēšu es, tu man atdosi desmit savu ūsu spalvas.
Zaķis, būdams pilnīgi pārliecināts par savu uzvaru, tūlīt piekrita.
Viņi vienojās, ka zaķis skries gar grāvja malu, bet ezis — pa grāvja dibenu.
Tiklīdz sacensības sākās, zaķis metās uz priekšu kā vējš. Viņš skrēja tik ātri, ka pat nepaskatījās, vai ezis viņam seko.
Taču, nonācis grāvja otrā galā, zaķis izdzirdēja pazīstamu balsi:
— Nu, zaķi, kur tu tik ilgi kavējies? Es jau gandrīz nosalu, tevi gaidīdams!
Tur stāvēja ezis!
Zaķis nespēja noticēt savām acīm. Viņš taču bija skrējis no visa spēka!
— Tas nevar būt! Skriesim vēlreiz, tikai atpakaļ!
— Labi, — ezis mierīgi piekrita.
Zaķis atkal aizskrēja kā viesulis. Bet, kad sasniedza otru grāvja galu, viņu tur jau sagaidīja otrs ezis, kuru zaķis noturēja par savu pretinieku.
— Vai tad tu beidzot atskrēji? — ezis jautāja.
Zaķis bija pavisam apjucis.
Viņš pieprasīja vēl vienu skrējienu, cerēdams šoreiz pierādīt savu ātrumu.
Taču viss atkārtojās. Lai cik ātri zaķis skrietu, galā viņu vienmēr sagaidīja ezis.
Beidzot zaķim nācās atzīt zaudējumu un izpildīt derības.
Ezis paņēma desmit zaķa ūsu spalvas. Piecas viņš pielika sev pie lūpām, bet pārējās piecas atdeva savam brālim.
Un tā, kā vēsta tautas pasaka, ežiem kopš tiem laikiem pie purniņa ir mazas ūsiņas.
🌿 Ko mums māca šī pasaka?
Ne vienmēr uzvar tas, kurš ir stiprākais vai ātrākais. Atjautība un gudrība dažkārt spēj paveikt vairāk nekā spēks.
Tomēr pasaka liek aizdomāties arī par godīgumu — vai uzvara ar viltību patiešām ir godīga?
📚 Latviešu pasakas — tautas gudrība, kas dzīvo cauri gadsimtiem.
CityRiga.lv — No mūsu pilsētas dzīves.
#LatviešuPasakas #EzisUnZaķis #TautasPasakas #LatviešuFolklora #KultūrasMantojums #CityRiga
