🧤 VECĪŠA CIMDIŅŠ
Latviešu tautas pasaka — literārs pārstāstījums
Reiz senos laikos kādā mazā lauku mājiņā dzīvoja sirms vecītis.
Kādā aukstā ziemas rītā viņš iejūdza zirgu kamanās un devās uz mežu pēc malkas.
Visapkārt bija balts sniegs. Egles stāvēja apsnigušas, un sals kniebās degunā.
Braucot pa meža ceļu, vecītis uz brīdi apstājās. Viņš novilka vienu cimdiņu, lai sameklētu kabatā savas mantas, bet, atkal kāpjot kamanās, cimdu nepamanīja.
Tā cimdiņš palika guļam sniegā.
Vecītis aizbrauca tālāk, bet mežā sākās neparasti notikumi.
🪰 Pirmā viešņa — muša
Pa mežu lidoja maza mušiņa. Viņai bija tik auksti, ka spārniņi gandrīz vairs neklausīja.
— Ak, kaut es atrastu kādu siltu vietiņu! — mušiņa nopūtās.
Te viņa ieraudzīja sniegā guļam lielu, siltu cimdiņu.
— Kāda brīnišķīga mājiņa!
Mušiņa ielidoja cimdiņā, iekārtojās pašā vidū un no prieka sāka dejot.
— Cik te silti! Cik te jauki!
🐭 Otrā viešņa — pelīte
Pēc brīža pa sniegu tipināja pelīte.
Viņa ieraudzīja cimdiņu un izdzirdēja, ka tajā kāds priecīgi danco.
— Kas te cimdiņā dzīvo? — pelīte jautāja.
— Es, mušu ķēniņiene! Bet kas tu esi?
— Es esmu pelīte pīkstīte. Ārā ir tik auksti! Vai drīkstu pie tevis pasildīties?
— Protams! Nāc iekšā!
Pelīte ielīda cimdiņā, un abas jaunās draudzenes sāka priecīgi dancot.
🐰 Trešais viesis — zaķītis
Drīz vien pa mežu lēkāja zaķītis.
Viņa garās ausis bija nosalušas, un ķepiņas grima dziļajā sniegā.
Pamanījis cimdiņu, zaķītis apstājās.
— Kas tur cimdiņā tik jautri danco?
No cimdiņa atskanēja divas balsis:
— Mušu ķēniņiene un pelīte pīkstīte! Bet kas tu tāds?
— Es esmu zaķītis baltļipītis. Vai varētu arī mani ielaist sasildīties?
— Nāc vien iekšā! Vietas pietiks!
Zaķītis ielīda cimdiņā.
Nu visi trīs priecīgi dancoja, un mazā mājiņa sniegā kļuva arvien jautrāka.
🐺 Ceturtais viesis — vilks
Tikmēr pa mežu klīda pelēks vilks.
Viņš bija nosalis un meklēja vietu, kur patverties no aukstā vēja.
Pēkšņi vilks izdzirdēja smieklus un deju soļus.
— Kas te cimdiņā dzīvo? — viņš jautāja.
— Mušu ķēniņiene, pelīte pīkstīte un zaķītis baltļipītis! Bet kas tu esi?
— Es esmu vilks strupausis. Vai laidīsiet mani iekšā?
Dzīvnieciņi paskatījās cits uz citu.
Vilks bija liels, bet cimdiņš — pavisam mazs.
Tomēr neviens negribēja atstāt nosalušo vilku ārā.
— Nāc vien, tikai uzmanīgi!
Vilks ielīda cimdiņā, un visi četri sāka dancot.
Cimdiņš mazliet pastiepās, bet vēl turējās kopā.
🐻 Piektais viesis — lācis
Pēc kāda laika pa mežu smagi soļoja lācis.
— Br-r-r! Kāds aukstums! — viņš rūca.
Ieraudzījis sniegā cimdiņu, lācis pieliecās un izbrīnīts jautāja:
— Kas tur iekšā tik jautri trokšņo?
No cimdiņa atskanēja vairākas balsis:
— Te dzīvo mušu ķēniņiene, pelīte pīkstīte, zaķītis baltļipītis un vilks strupausis! Bet kas tu tāds?
— Es esmu pats lielais pinka! Arī man salst. Vai varētu pie jums sasildīties?
Dzīvnieki apklusa.
— Bet tu taču esi tik liels! — iepīkstējās pelīte.
— Mūsu cimdiņš jau gandrīz pilns! — piebilda zaķītis.
Lācis skumji nopūtās.
— Es tikai mazliet pasildīšos.
Dzīvnieciņiem kļuva lāča žēl.
— Nu labi, nāc iekšā! Tikai ļoti uzmanīgi!
Lācis sāka līst cimdiņā.
Vispirms viņš iebāza vienu ķepu, tad otru, pēc tam galvu un beidzot visu savu lielo augumu.
Cimdiņš izstiepās tik plats, ka šķita — tūlīt pārplīsīs!
Taču kaut kā visi pieci tajā satilpa.
Un tad sākās vislielākā dejošana!
🐓 Negaidītais gailis
Kamēr visi priecīgi dancoja, pa meža taku gadījās iet gailim.
Viņš ieraudzīja sniegā savādu, kustīgu cimdiņu.
— Kas tad tas? — gailis izbrīnījās.
Viņš izslēja kaklu, iepleta spārnus un skaļi iedziedājās:
— KIKERIGŪŪŪ!
Ak vai, kas tad sākās!
Mušiņa nobijās un metās uz āru.
Pelīte spraucās viņai pakaļ.
Zaķītis centās izlēkt pa cimdiņa malu.
Vilks grūstījās un spiedās uz izeju.
Bet lielais lācis, gribēdams tikt ārā, ar visu spēku izstiepās.
BRRRAKŠ!
Cimdiņš pārplīsa!
Visi dzīvnieki aizskrēja katrs uz savu pusi.
Mušiņa aizlidoja prom, pelīte paslēpās pagrabā, zaķītis aizlēca uz lauku, vilks ieskrēja krūmos, bet lācis aizsteidzās dziļi mežā.
Sniegā palika tikai saplēstais cimdiņš.
Kad vecītis atgriezās mājās, viņš pamanīja, ka vienas rokas cimda vairs nav.
Viņš meklēja to kabatās un kamanās, bet nekur neatrada.
Un tā, kā vēsta senā tautas pasaka, vecītis palika ar vienu cimdiņu.
Pasakai beigas!
🌿 KO MUMS MĀCA ŠĪ PASAKA?
Šī sirsnīgā latviešu tautas pasaka atgādina, cik svarīga ir laipnība, viesmīlība un vēlme palīdzēt citiem.
Pat mazā cimdiņā atradās vieta pieciem ļoti atšķirīgiem meža iemītniekiem.
Taču pasaka arī atgādina, ka pat vislabākajiem nodomiem nepieciešama apdomība.
❤️ Siltums rodas ne tikai no mājām, bet arī no labestības, ar kuru dalāmies.
📚 Latviešu pasakas — tautas gudrība, kas dzīvo cauri gadsimtiem.
🇱🇻 CityRiga.lv — No mūsu pilsētas dzīves.
